Laika līnija
empty
~ 1500 g.p.m.ē.
Turaidas apkārtni apdzīvo gan somugru, gan baltu etniskās grupas
11.gs.


Gaujas krastos ienāk lībieši.
Lībiešu putnveida piekariņš. Atrasts Sateseles pilskalnā. TMR krājums.
12.gs.


Turaidā cisterciešu priesteris Teoderihs sāk sludināt kristīgo ticību
Glezna “Likteņa zirgs” Mākslinieks A. Baumanis. LVMM.


12. un 13. gadsimta mija. Turaidas un Kubeseles novada valdnieks ir Kaupo.
Kaupo Romā – 1203. gads. Mākslinieks A. Stankevičs. TMR krājums.
13.gs


1202. gads. Rīgas bīskaps nodibina Zobenbrāļu ordeni un vēlāk pakāpeniski pakļauj lībiešu zemes.
Zobenbrāļu ordeņa bruņinieks. Zīmējums no TMR krājuma.


1206., 1212. gads. Cīņās starp vietējiem iedzīvotājiem un krustnešiem lībiešu Turaidas koka pils nodeg.
Turaidas pils nodedzināšana 1206. gadā. Zemgaļu uzbrukums Sateselei un Turaidai. Mākslinieks A. Stankevičs. TMR krājums.


1214. gads. Uz lībiešu koka pils krāsmatām Raceburgas bīskaps Filips Rīgas bīskapa Alberta uzdevumā sāk būvēt nocietinājumu – Turaidas pili/
Rīgas bīskapa mūra pils Fredelenade. 13. gadsimta pirmā puse. Rekonstrukcijas autors Gunārs Jansons. TMR krājums.


1255.–1566. gads. Turaidas jeb Gaujas lībiešu zemes ir divu tolaik pastāvošo politisko spēku jeb zemes kungu – Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa valdījumā. Turaida ir Rīgas arhibīskapijas novada pārvaldes un saimniecības centrs.
Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera sagaidīšana 1449. gada 22. jūnijā. Mākslinieks A. Stankevičs. TMR krājums.


1298.–1366. gads. Ordeņa karaspēks aplenc Turaidas pili, kurā patvēries arhibīskaps, kurš spiests nodot ordenim visus savus īpašumus, – Turaidas pils nokļūst ordeņa valdījumā.
Glezna. Livonijas ordeņa bruņinieki 1298. gadā Turaidas pilī saņem gūstā Rīgas arhibīskapu Johanu III. Autors: V. Vimba. TMR krājums.
15.gs


Livonijā sāk izmantot ugunsšaujamos ieročus. Rodas nepieciešamība pēc jauna tipa aizsargbūvēm – lielgabalu torņiem. Turaidas pils rietumu daļā uzbūvē lielo pusapaļo torni.
Zīmējums no cikla “Septiņas ainas no Rīgas arhibīskapijas vēstures”. Mākslinieks A. Stankevičs. TMR krājums.


1486. gads. Turaidas pilī risinās sarunas. Livonijas mestrs Johans Freitāgs no Loringhofas, Rīgas rātskungi un arhibīskapa vasaļu pārstāvji tiekas zviedru sūtņa klātbūtnē.
Zīmējums. Mākslinieks A. Stankevičs. TMR krājums.
16.gs


1558.–1583. gads. Ar krievu karaspēka iebrukumu Livonijā sākas Livonijas karš. Karā iesaistās arī Polija, Lietuva un Zviedrija.
Akmens lodes, atrastas Turaidas mūra pilī. TMR krājums.
17.gs
1601.–1629. gads. Poļu-zviedru karš.


1620. gads. Turaidas pils rakstveža Greifa audžumeitu Maiju nogalina Turaidas pils dienestā esošais poļu armijas dezertieris Ādams Jakubovskis.
Ilustrācija no grāmatas “Leģenda par Maiju – Turaidas rozi”. Mākslinieks J. Anmanis. TMR krājums.
1652. gads. Valsts padomnieks Nils Šternšelds par 21 000 zviedru dālderu Turaidas muižu pārdod Vidzemes muižniekam – landrātam un zemes tiesnesim Gothardam Johanam Budbergam.
18.gs
1700.–1721. gads. Lielais Ziemeļu karš. Krievu karaspēks posta Vidzemi. Kara postījumu rezultātā visā Vidzemē plosās bads un mēris.
1710. gads. Turaidas novadā mēra epidēmijas laikā mirst 77,8 procenti iedzīvotāju.


1776. gads. Turaidas pils nomnieka landrāta Magnusa fon Helmersena dēls Jakobs vingrinās šaušanā uz klēts jumta sēdošiem putniem, – no šāviena dzirksteles izceļas ugunsgrēks un no varenā cietokšņa paliek tikai mūri.
Pastkarte. Turaidas pils galvenā pagalma kopskats no dienvidiem. K. Ungerna Šteinberga 1810.gada zīmējuma pārzīmējums. LAB.


1786. gads. Turaidas pilsdrupu teritorijā uzbūvē Turaidas muižas īpašnieka koka dzīvojamo ēku.
Turaidas pils. 1897. gads. O. Silinga pārzīmējums pēc A. Fon Levisa 1821. gada zīmējuma. LAB.
19.gs


Viduslaiku apbūve pamazām pārvērtusies romantiskās drupās, kas piesaista senatnes pētnieku, mākslinieku, ceļotāju uzmanību.
Gūtmaņa ala un Turaidas pils.1813. gads. G. G. Kīzericka zīmējums. No J. K Broces albuma. LAB.
1819. gads. Pils īpašnieks ir barons Hermanis fon Kampenhauzens.


1848. gads. Turaidas muižas viesnīcā “Šveices mājā” notiek pirmā skolotāju konference Vidzemē.
Pastkarte. Šveices māja. TMR krājums.


1869. gads. Vidzemes skolotāju konference, – rakstnieks Atis Kronvalds saka savu runu latviski, aicinot cīnīties par latviešu valodu.
Pastkarte. Atis Kronvalds (1837–1875).


1889. gads. Atklāj dzelzceļa līniju Rīga-Valka, pateicoties tai, Turaidā palielinās vasaras atpūtnieku skaits.
Pastkarte. Siguldas dzelzceļa stacija. 1909. gads. TMR krājums.
20.gs
1907. gads. Turaidas muižu manto Aleksandrs Staels fon Holšteins.


1922. gads. Turaidas pils pakājē – Turaidas “Dainu” mājās savu pēdējo vasaru pavada latviešu folklorists Krišjānis Barons.
Pastkarte. Krišjānis Barons (1835–1923). TMR krājums.
1925. gads. Turaidas pilsdrupas iekļauj valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
1926. gads. Pēc Agrārās reformas Turaidas muižas apbūves centrs tiek piešķirts Rīgas Skolotāju arodbiedrībai.


1932. gads. Turaidas Baznīckalnā pie liepas piestiprina piemiņas plāksni Turaidas Rozei “Še dus Turaidas Roze”.
Pastkarte. Turaidas Baznīckalns ar Maijas – Turaidas Rozes piemiņas vietu ap 1932. gadu. TMR krājums.


1936. gads. Turaidas pils galvenajā tornī atklāj skatu laukumu.
Skats no Turaidas pils galvenā torņa. Foto ap 1938. gadu. TMR krājums.
1953. gads. Uzsākta Turaidas pils torņa restaurācija.


1969. gads.Valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts Turaidas pils apbūves komplekss, 1750. gadā celtā koka baznīca un Turaidas Rozes piemiņas vieta.
Pastkarte. Turaidas pils pagalms ap 1970. gadu. TMR krājums.


1976. gads. Darbu uzsāk Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija arheologa Jāņa Graudoņa vadībā.
Arheologs Jānis Graudonis. Foto – 20. gadsimta otrā puse. TMR krājums.


1985. gads. Atzīmējot Krišjāņa Barona 150. jubileju, tiek atklāts Dainu kalns ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūrām.
Dainu kalna atklāšana. 1985. gada 7.jūlijs. Foto: A. Linarts. TMR krājums.


1988. gads. Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica-88” laikā Turaidā pie skulptūras “Dziesmu tēvs” plīvo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālie karogi.
Folkloras festivāls “Baltica-88” Turaidā. Foto: A. Linarts. TMR krājums.


1988. gads. Uz Siguldas novadpētniecības muzeja bāzes dibina Turaidas muzejrezervātu.
Turaidas mūra pils arheoloģiskās izpētes zīmējums. Autore: I. Siliņa. TMR krājums.


1990. gads. Tiek atklāta skulptūra “Austras koks”, runu saka folkloras pētniece Vaira Vīķe-Freiberga.
Skulptūras “Austras koks” atklāšana Tautasdziesmu parka Dziesmu dārzā. Foto: A. Linarts. TMR krājums.
1996. gads. Turaidas muzejrezervāts saņem Eiropas muzeju gada balvu.
21.gs


2007. gads. Turaidā notiek akcija “Saules ziedi prezidentei” – pateicība Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.
2007. gads. Akcija “Saules ziedi prezidentei” Tautasdziesmu parka Dziesmu dārzā. Foto: A. Linarts. TMR krājums
2016. gads. 9. Starptautiskajā Eiropas kultūras tūrisma konferencē Portugālē tiek saņemta galvenā balva “Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016” – par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu
Turaidas muzejrezervātam tiek piešķirta Izcilības balva kultūrā.
2022. gads. Turaidas vēsturiskais centrs tiek iekļauts Eiropas kultūras mantojuma zīmes vietu sarakstā.


Turaidas muzejrezervātam tiek piešķirta Eiropas kultūras mantojuma zīme. Foto: A. Tabaks. TMR krājums