Kādam ir jābūt labam suvenīram?

Tādam,  ko gribas paņemt līdzi!

Kādēļ ir vajadzīgi suvenīri?

Lai atcerētos prieku un atklāšanas, līdzdalības sajūtu, kāda bija, pirmo reizi sastopoties ar kādu vietu vai notikumu.

Kādas ir jaunākās tendences suvenīriem? Un vai tiem arī ir mode?

Droši vien, ka jā! Suvenīriem ir savas “klasiskās  lietas” un ir arī tādas, kas mainās līdz ar to, kas sabiedrībai aktuāls gan tematiski, gan arī tīri no praktiskā viedokļa! Ja pirms gadiem 20 diezin vai kāds ar ūdens pudelēm kaut kur ceļoja riņķī, tad šodien tās kļuvušas par nepieciešamību, un pat sava veida pašizpausmi.

 Vai Tu arī esi no tiem cilvēkiem, kuri kolekcionē suvenīrus?

Godīgi sakot – nē, bet es no ceļojumiem ņemu līdzi tādas lietas, kas man patiešām asociējas ar to brīdi un klātbūtni – tas var būt jūras nopulēts olis vai koka gabaliņš, kāds garšīgs dzēriens vai ēdiens, arī rotaslietas! Jā, dažādi nieki! Bet tie nav klasiskie suvenīri!

Vai suvenīram ir jābūt funkcionālam un labi izmantojamam? Vai tas var būt tikai skaists un praktiski neizmantojams?

Tie var būt gan pavisam nepraktiski, gan arī skaisti un praktiski. Lietas, kuras varam savā ikdienā izmantot, piemēram, to pašu zīmuli un blociņu, kurš būs “pa rokai” un atgādinās par to, kur ir būts, kas ir redzēts un sajusts.

Es nezinu, cik korekti tagad ir uzdot šo jautājumu, jo Tu patlaban strādā pie tā, lai Turaidas muzejrezervātam būtu sava suvenīru līnija… Un tomēr – kuri ir  3 vislabākie suvenīri, kādus noteikti vajadzētu Turaidas muzejam?

Top 3… Jā, tas ir ļoti sarežģīts jautājums, uz to grūti uzreiz sniegt atbildi. Noteikti tie ir tādi, kas atsedz šīs vietas vērtību, rada prieku. Precīzi patlaban tam nevaru nodefinēt tieši konkrētu formu un saturu, jo lietas var būt daudzveidīgas! Labam suvenīram ir jābūt raksturojošam un iekārojamam, tam jāatsauc atmiņā tās emocijas, kas ir radušās, apmeklējot šo vietu, tādam, kas arī pēc 5 gadiem vai pat vēl ilgāk spēs raisīt patīkamas atmiņas un sajūtas.
Esmu domājusi par asociācijām, kādas man ir veidojušās, izzinot un vairākkārt apmeklējot šo vidi. Tā ir ļoti daudzslāņaina – gan izstāstot Latvijas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām, gan kā ārkārtīgi kolorīts un unikāls mūsu zemes ainavas raksturlielums Gaujas senielejā. Man gribētos vairāk akcentēt un izcelt tieši Turaidu kā patstāvīgu lielumu. Lai tā nav tikai “nosacīta pastkarte” no Siguldas apmeklējuma. Turaida – vieta, kas atver sevi apmeklētājam, ļauj uzsūkt sevī mūsu zemes skaistumu un bagātību, iepazīt Latvijas garamantas un spēku, jo tieši šeit ir Dainu kalns, dziesmas, folklora, tradīcijas.

Izstāsti mazlietiņ par sevi!

Esmu studējusi grafikas dizainu Latvijas Mākslas akadēmijā un kultūras vadību Latvijas Kultūras akadēmijā. Nu jau 16 gadus radu saturu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru līnijām, veidojot saikni starp muzejā skatāmajām lietām un apmeklētāju vēlmēm līdzi ņemt kādas atmiņas raisošās lietas, testējot un pētot apmeklētāju interesi par dažādiem suvenīru veidiem, pētot pieprasījumu atbilstoši dažādām apmeklētāju vecuma grupām. Apmēram gadu sadarbojos arī ar Turaidas muzejrezervātu. Turaida ir īpaša, un tā mūsu atmiņas kartē jāiezīmē. Turaida ir stabila vērtība!