Kāpēc Turaidas ķieģelis ir kantains?

Ķieģeļi ir  domāti stipra mūra būvēšanai. Taisnstūra forma ļauj tos vienkārši izgatavot, kaltēt un apdedzināt. Tos arī vieglāk sakraut un aizvest uz to vietu, kur nepieciešams kaut ko būvēt, jo kantainie ķieģeļi labi sakārtojas viens uz otra. Taisnstūra formas ķieģeļi ļauj būvēt stabilas un izturīgas sienas – mūrus, jo tie labi sasaistās ar javu un veido stingru mūri.

Viduslaiku būvēs – tādās kā Turaidas pils – no māla ķieģeļiem būvēja ne tikai taisnus mūrus, bet arī logu un durvju nišas, kolonnas un griestus. No māla flīzēm – grīdu, bet no māla kārniņiem – jumtus. Viens no eksponātiem tur ir arī ķieģelis, no kura izkāpis Dāvids. Tas nav pavisam kantains, bet ir tā sauktais profilķieģelis, kurš varbūt izmantots loga nišas slīpajā malā.  To var iepazīt ekspozīcijā par Turaidas pils būvvēsturi.

Kāpēc sāka izmantot lielgabalus?

Lielgabalus sāka izmantot vēlajos viduslaikos, jo tie deva būtiskas priekšrocības kaujas laukā un aplenkumos. Mūra un akmens sienas, kas iepriekš bija gandrīz neieņemamas, kļuva ievainojamākas pret lielgabalu šāviņiem. Lielgabali varēja izšaut ar lielu spēku un tālāk nekā iepriekš lietotie ieroči  – loks,  arbalets, katapulta. Sākumā lielgabali un citi ugunsšaujamie ieroči (piemēram, āķa bises) nemaz nebija tik vareni kā viņu vēlākie radinieki, pat diezgan nedroši pašiem šāvējiem, jo šaujampulveris varēja eksplodēt nelaikā. Toties  tie bija ļoti skaļi, un to radītais troksnis un dūmi biedēja pretiniekus. 

Cik cilvēku varēja apdzīvot Turaidas pili?

Turaidas pils apdzīvotāju skaits bija atkarīgs no laikmeta un konkrētās situācijas, piemēram, miera vai kara laikā. Mūra pils pastāvēšanas sākumā – 13.–14. gadsimtā  te bija mazāks iemītnieku skaits, bet viduslaiku beigās – 15.–16.gs. Turaidas pilī varēja uzturēties aptuveni  no  100  līdz 150 cilvēkiem, lai arī ikdienā bieži to skaits bija mazāks.  Mūra pils bija cietoksnis, un te pastāvīgi bija vajadzīgi kareivji un sargi – pils aizsardzībai; te tika turēti zirgi un arī citi mājdzīvnieki, un bija vajadzīgi kalpotāji – strādnieki, kas rūpējās par saimniecību un gatavoja ēst; te strādāja amatnieki – kalēji, varbūt podnieki, ieroču meistari. Pilij bija pārvaldnieks – pilskungs. Turaida bija centrs tiesu pārvaldes iecirknim – fogtejai, un te biežu uzturējās vairāku pilsnovadu pārvaldnieks fogts, kurš risināja pārvaldes jautājumus un sprieda tiesu. Laiku pa laikam Turaidas greznākajās telpās uzturējās valdnieks – Rīgas arhibīskaps ar savu galmu, un nereti viņš te uzņēma savus padotos un viesus.