Dainu Kalns – Turaida

Dainu kalns

Pasauli mēs uztveram zīmēs visdažādākajās izpausmēs – gan rakstu zīmēs, gan tēlu simbolos. Tautas gadsimtu gaitā ir veidojušas savu zīmju, tradīciju un vērtību atpazīšanas sistēmu. Dainu kalns kļuvis par kultūras mantojuma zīmi, par vietu, kur dzīvo un skan tautasdziesma.
Anna Jurkāne
Turaidas muzejrezervāta direktore (1973.–2021.)

Skulptūra var un tai vajag izteikt kopsavilkumu par cilvēka mūžu. Tautasdziesmās tūkstošiem un tūkstošiem dzīvju guļ. Plīvo un trīsuļo dziesmiņas dvēselīte, turklāt pacelta, iecentrēta, iegriezta, ievirpuļota metaforās un kļuvusi nebeidzama.
Indulis Ranka
Tēlnieks

Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs

Stāstu par Latvijas un Turaidas vēsturi bagātāku dara gadsimtu gaitā pārmantotā tautas mutvārdu daiļrade, kas izgaismo tautas raksturu un poētiski rāda tās attieksmi pret notikumiem. Turaidā par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu vēsta Dainu kalns, kas kopā ar Dziesmu dārzu veido Tautasdziesmu parku, kurā patlaban izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vieta, kur ikviens aicināts izzināt latviešu tautas vitalitātes noslēpumu, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību un gudrību, sajust dabu un smelties enerģiju. Dainu kalns ir kļuvis par Turaidas un Latvijas simbolu, kuru atpazīst visā pasaulē.

Tuvojoties trešās Atmodas laikam, dziesmas Dainu kalnā ieskandina Dziesmoto revolūciju, kas risinās laikposmā no 20. gadsimta 80. gadu vidus un noslēdzas 1991. gadā ar neatkarības atjaunošanu valstī. Atmodas un Dziesmotās revolūcijas laikā Dainu kalns pulcēja cilvēku tūkstošus, stiprinot nacionālās identitātes pamatu Latvijas valsts atjaunošanai. Šodien Dainu kalns kļuvis par simbolu Dziesmotajai revolūcijai, vēstot par dziesmas spēku un tautas pašcieņu.

Jau no paša sākuma šī ir bijusi visas tautas lolota vieta. Dainu kalns ir bijis un joprojām ir vislielākais Atmodas laika kultūras radījums, es teiktu – kopīgais visas tautas kultūras simbols un kultūras veidojums.
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova
(“Tautasdziesmu parka skulptūras Turaidā” – Turaidas muzejrezervāta zinātniskais arhīvs, 2015. gads.)

20. gadsimta 70. gadu beigas

Ideja par latviešu tautasdziesmu parka izveidi ar I. Rankas skulptūrām Turaidas Jelgavkalnā, veltītu Krišjāņa Barona 150. jubilejai

1982. gads – 1985. gads

Dainu kalna teritorijas labiekārtošana, talkas, 15 skulptūru uzstādīšana. Sadarbībā ar talciniekiem Tautasdziesmu parka labiekārtošanas darbi un talkas turpinās līdz 1990. gadam

Picture 2 Ed — Muzeja darbinieki talkā Dainu kalnā. 1982.

Skulptūru maketēšana Dainu kalnā, no labās – tēlnieks Indulis Ranka. 1982.

Krišjāņa Barona pieminekļa uzstādīšana Siguldā. 1985.

1985. gada 7. jūlijs

Dainu kalna atklāšana. Tiek uzsākta vasaras etnogrāfisko koncertu tradīcija, līdz mūsdienām šeit izskanējuši vairāk nekā 400 folkloras koncertu

1985 Ielūgums V.kucins (medium) — Vitolda Kucina skice ielūgumam uz Dainu kalna atklāšanu; plakātam. 1985.

1985. gada 19. oktobris

Siguldā tiek atklāts Krišjāņa Barona piemineklis, veidots pēc Teodora Zaļkalna projekta. Tēlnieks Kārlis Baumanis, arhitekts Edvīns Vecumnieks

Skulptūras “Dziesmu tēvs”’ uzstādīšana. 1983.

1988. gads

Pirmais starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” Latvijā. Turaidā pie skulptūras “Dziesmu tēvs” plīvo Latvijas nacionālais simbols – sarkanbaltsarkanais karogs

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, 1988.

Islandes Republikas prezidenta Oulafura Ragnara Grīmsona un
viņa kundzes Gudrunas Katrīnas Torgbergsdotiras vizīte Dainu kalnā. 1989.

1990. gada 1. jūlijs

XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku iedziedāšana Turaidā. Dalībniekus uzrunā Turaidas muzejrezervāra direktore Anna Jurkāne, tēlnieks Indulis Ranka un folkloras pētniece, profesore Vaira Vīķe-Freiberga. Ar skulptūras “Austras koks” uzstādīšanu tiek pabeigta Turaidas muižas ābeļdārza kultūrvides labiekārtošana, – stāvajās nogāzēs izveidots zaļais amfiteātris – Dziesmu dārzs

1996. gada maijs

Dainu kalns tiek iekļauts Pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā Vašingtonā

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, skulptūras “Šī saule – viņsaule” atklāšana. 2000.

2003. gads

Atzīmējot tēlnieka Induļa Rankas (15. 04. 1934. – 13. 04. 2017.) dzimšanas dienu, Turaidas muzejrezervātā notiek dokumentālās filmas “Vīrs kalna virsotnē” pirmizrāde (režisors Aivars Freimanis). Induli Ranku filmās dokumentējis arī Zigurds Vidiņš – 2010. gada 16. februārī Turaidā notiek tikšanās ar operatoru Zigurdu Vidiņu, tiek demonstrēta filma “Caur savu akmeni izej”. 2015. gada 17. jūlijā – Dainu kalna 30. gadskārtā notiek Zigurda Vidiņa dokumentālās filmas “Uz kalnukalnu stāvo” brīvdabas pirmizrāde

2004. gads

Tiek atklāta 26. Induļa Rankas skulptūra “Kraukļa spārns – dārgumu krātuve”. Tā izvietota vietā, kur Turaidā Dalailamas uzdevumā ziedots Tibetas budistu dārgumu trauks

2005. gada 1. jūlijs

Tautasdziesmu parkā notiek Starptautiskā foruma “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana: jaunatne, izglītība, attīstība” atklāšana, to organizē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju

2007. gada 21. jūnijs

Pasaules etnisko reliģiju kongresa 10. konferences ietvaros Turaidā pirmo reizi sadarbībā ar nodibinājumu “Māras loks” ar īpašiem rituāliem tiek svinēti Vasaras saulgrieži, tradīcija tiek turpināta līdz 2019. gadam

2007. gada 1. jūlijs

Turaidā notiek pasākums “Saules ziedi prezidentei”, kurā tiek izteikta pateicība Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Dziesmu dārzā top “Ziedu saule”, kas ir veidota no Latvijas iedzīvotāju dāvātajiem ziediem. Pasākumu apmeklē vairāk nekā 30 000 cilvēku

Krišjāņa Barona taka

No Dainu kalna lejā uz Gaujas senieleju ved Krišjāņa Barona taka – iespējams, tā ir daļa no Krišjāņa Barona senā pastaigu ceļa pa Turaidas gravām, tās garums ir 300 metri. Gaujas senielejā atrodas mājas “Dainas”, kur sava mūža pēdējo vasaru pavadīja folkloras pētnieks Krišjānis Barons. Kopš 1995. gada Krišjāņa Barona dzimšanas dienā – 31. oktobrī pēc Turaidas muzejrezervāta darbinieku iniciatīvas tiek turpināta tradīcija pulcēties pie pieminekļa, lai godinātu Dainu tēvu, viņa veikumu un aicinātu ieklausīties tautasdziesmās ietvertās vērtība

Starptautiskais folkloras festivāla “Baltica”

Kopš 1988. gada visi starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” koncerti ir notikuši Turaidas Tautasdziesmu parkā; arī vairāki tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas bērniem un jauniešiem “Pulkā eimu, pulkā teku” koncerti. Tie ir dokumentēti, – fotonegatīvi un video ieraksti glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā

Oficiālās vizītes

Dainu kalnu oficiālās vizītēs apmeklējuši vairāk nekā 18 dažādu valstu augstākās amatpersonas

Pētniecība un izglītības programmas

Viena no 7 Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmām ir “Garīgais mantojums, dzīvesziņa un reliģijas loma cilvēka dzīvē”. Tās ietvaros regulāri tiek organizētas izstādes, konferences un pasākumi, sekmējot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros izveidota un tiek īstenota muzejpedagoģiska programma “Ienāc tautasdziesmu pasaulē” (1.-6.klase)

Apbalvojumi

1996. Eiropas muzeju Gada balva

2016. Galvenā balva Eiropas Kultūras tūrisma tīkla konkursā „Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016” par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu

2016. Izcilības balva kultūrā

2021. Turaidas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme