Ieteicamais vecums:

no 10 gadiem, bet bērni, kas prot sasiet mezglu, izprot putna formu un rokas pieradušas pie darba ar dabas materiāliem, var sākt arī agrāk!

Ko gatavosim? 

Gatavosim dvēseles simbolu – putnu. Senāk putnu rotājums, pieminot senčus, greznoja telpas rudenī un ziemā. Ļaudis ticējuši, ka gadskārtu svētkos senču dvēselītes atlidojušas no debesīm un nosēdušās putnam uz muguras starp spārniņiem.  Tās vērojušas telpā esošos radiniekus un sekmējušas viņu labklājību.

Putns ir arī pavasara vēstnesis un labi iederēsies gandrīz jebkurā interjerā arī mūsdienās.

Nepieciešamie materiāli:

Senāk putnu rotājumus gatavoja no salmiem. Tos iepriekš izmērcēja, sagrieza smalkās sloksnītēs un sastiprināja ar tievu diegu.  Šādi rotājumi īpaši bija raksturīgi Latgalē un Lietuvas pierobežā.

Mēs gatavosim putnu no siena. Svarīgi, lai siens ir viendabīgs, ar gariem stiebriem un parūpējamies, lai tajā nebūtu lielas augu lapas, rupji stublāji un kuplas pļavu puķes. Vislabāk noder otrreiz pļauta zāle – atāls, vēlam pļauts ar izkapti.

Pirms gatavošanas vēlams sienam būt nedaudz mitram. To var paturēt pa nakti ārā, nojumē.

Vēl nepieciešams:

1. 2 linu auklas – apmēram 1,5 mm biezas  un 60 cm garas;
2. 1 linu aukla – 1,5 mm bieza, 15 cm gara;
3. šķēres;
4. bļoda ar siltu ūdeni (siena samitrināšanai).

Putna izgatavošana

I.

1. ņem kumšķīti siena saujas biezumā, turot to pa vidu;
2. vidus vietu viegli samitrina siltā ūdenī, lai siens nelūztu;
3. siena  kumšķīti tur ar vienu roku, bet ar otru gludina, noraušot liekos siena stiebrus un veidojot ieliektu siena kumšķīti.  Ja tie nokrīt ļoti daudz, pievieno vēl vienu siena kumšķīti un turpina nogludināt;
4. siena kumšķīti vidū nosien ar lina auklu, sienu savelkot un mezgla vietu veidojot siena kumšķīša ieliekumam augšpusē;
5. dažus siena stiebrus pievieno vienai no auklām un savirpina, tad atliec un savirpina dubultā, veidojot putna knābīti. Pie knābīša pamatnītes sasien, izmantojot otru auklas pavedienu;
6. pēc knābīša izliekumu novērtē, kur būs putna galvas lejas daļa, kur virspuse;
7. abus auklas pavedienus sakrusto putna knābīša lejasdaļā, atstājot nelielu posmiņu putna “zodiņam”;
8. abus auklas pavedienus sakrusto, atstājot lielāku posmu putna pieres daļai;
9. abus auklas pavedienus sasien  puna galvas lejas daļā – zem putna “zodiņa”;
10. auklas galus paslēpj sasietā kumšķīša iekšpusē;
11. auklas “nomaskē”, savijot ar siena stiebriem, galus paslēpj siena kumšķīša iekšpusē.

II.

1. ņem atkal tāda paša biezuma un garuma siena kumšķīti un darbojas kā aprakstīts pirmajā ciklā;
2. siena detaļu ar putna knābīti uzmanīgi atver tā lai, viena daļa veido muguriņu, otra vēderiņu;
3. ievieto otro siena kumšķītī, izvirzot aukliņas katru savā pusē;
4. sasien aukliņas zem “zodiņa”;
5. auklas galus paslēpj putna ķermenīša iekšpusē;
6. auklu noslēpj ar savirinātiem siena stiebriņiem un galus ievirza putna ķermenīša iekšpusē;
7. vērojot putna formu, izvēlamies to, vai putns būs lidojumā vai ar sakļautiem spārniem, it kā sēžot uz koka zara;
8. ja putns lidojošs – sasienam pirmo siena kumšķīti, savienojot apakšējo un augšējo daļu. Apakšējo –vēderiņa daļu pavelkam lielāku, bet muguras daļu pavelkam mazliet īsāku. Nosienam apmēram tā, lai vismaz 1/3 daļa no putna garuma būtu astes daļa;
9. ja vēlamies putnu sēdošā pozā, tad mazliet izliecam abās pusēs siena kumšķīšus un spārnu galus  sasienam pie putna ķermeņa vietā, kur sākas aste.

Kā putniņu pabeigt?

Putnu var iesiet aukliņā, aukliņu piestiprināt pie griestiem tā, lai putns var šūpoties. Šādā veidā mēs varam sajust senču dvēseļu klātbūtni!  Sēdošā pozā  veidots putns var rotāt telpu vai dārzu un vēstīt pat pavasari!