Ieteicamais vecums:

no 12. gadu vecuma, bet pacietīgākie var sākt arī agrāk! Galvenais ir nenobīties un pamēģināt!

Ko gatavosim?  

Parādīsim, kā gatavot nelielu, grāmatzīmes lieluma nocelotu prievīti – celaini. Šādas krāsas un raksta celaines 11.-13.gs. celoja lībieši un šuva pie savu villaiņu malām. Tā ir darināta no sarkanas un zilas krāsas vilnas dzijas, izmantojot 4 celu dēlīšus.

Kas ir celošana?

Celošana ir sens aušanas veids. Audumu gatavo, grozot celu dēlīšus, caur kuriem ir izvērti pavedieni. Šī tehnika ir ļoti sena un pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem to plaši izmantoja Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas, – arī Turaidas lībieši.

Nepieciešamie materiāli:

1. divu krāsu vilnas dzija (izmantosim sarkanu un zilu), sagriezta 16 aptuveni 50 cm garos pavedienos (8 pavedieni sarkani, 8 pavedieni zili). Pavedienus saliek kopā un vienā galā sasien kopā ar brīvu mezglu. Papildus vēl zils diegs kamoliņā.
2. drošības adata.
3. 4 celu dēlīši ar 4 caurumiņiem.
   Dēlīšus var pasūtīt internetā, izgatavotus no plastmasas vai koka, bet tos var pagatavot arī pats no plānām finiera plāksnēm, gumijas vāciņiem, vecām veikala kartēm vai bieza kartona. Dēlītis ir aptuveni 5 līdz 6cm plats un augsts, to var izgatavot tik lielu, cik pašam ērti. Tā stūrus ieteicams noapaļot, lai tie nebūtu asi. Katrā stūrī ar caurumspiedni vai urbi jāizveido aptuveni 0,5cm diametrā liels caurums.
   Katru dēlīti nepieciešams numurēt no 1 līdz 4. Ciparu var uzrakstīt dēlīša vidū. Tas būs dēlīša numurs.
   Arī katru caurumiņu nepieciešams numurēt no 1 līdz 4, to darot pa apli. Ciparu var pierakstīt stūros. Tas būs caurumiņa numurs.

4. trīs stingras auklas, divām jābūt tik garām, lai var apsiet sev ap vidukli;
5. īss irbulītis, derēs arī zīmulis;
6. šķēres;
7. saiva, to var pagatavot no stingra kartona, izgriežot aptuveni 10 cm garu un 4 cm platu taisnstūri, kura galus iegriež, veidojot trijstūri. Ieteicams, izveidot iegriezumu arī vidusdaļā. Tas palīdzēs nostiprināt uztīto diegu. Saivas izskats:

Izmantotais raksts:

Šādas celaines ir atrastas Turaidas Baznīckalnā un ir rotājušas celaiņu malas. Tās veidoja no divām krāsām nelielā skujiņas rakstā. Skatīt shēmu:

Uzstādīšana:

1. Vispirms caur kopā sasieto diegu mezglu izvelk vienu no aukliņām un piesien pie nekustīgas vertikālas virsmas;
2. dēlīšus saliek kopā kaudzītē, bet sakārto, lai caurumiņu numuri sakristu un dēlīši būtu sakārtoti augoši no 1 līdz 4;
3. celos diegus ver divos virzienos. No labās puses uz kreiso un no kreisās uz labo. To nedrīkst aizmirst! Shēmā norādītās slīpās līnijas parāda, vai nepieciešams vērt no vienas vai otras puses.

Ņem 1. celu dēlīti un ver visus diegus no kreisās puses uz labo: 1. caurumiņā zilu, 2. caurumiņā zilu, 3. caurumiņā sarkanu, 4. caurumiņā sarkanu.

Ņem 2. celu dēlīti un ver visus diegus no labās puses uz kreiso: 1. caurumiņā zilu, 2. caurumiņā zilu, 3. caurumiņā sarkanu, 4. caurumiņā sarkanu.

Ņem 3. celu dēlīti un ver visus diegus no kreisās puses uz labo: 1. caurumiņā sarkanu, 2. caurumiņā sarkanu, 3. caurumiņā zilu, 4. caurumiņā zilu.

Ņem 4. celu dēlīti un ver visus diegus no labās puses uz kreiso: 1. caurumiņā sarkanu, 2. caurumiņā sarkanu, 3. caurumiņā zilu, 4. caurumiņā zilu.

4. dēlīši jāsakārto sākotnējā stāvoklī – visiem jābūt pēc kārtas no 1 līdz 4, vienā virzienā un caurumiņu cipariem ir jāsakrīt;
5. caur 1. caurumiņiem ieliek drošības adatu un visus dēlīšus sasprauž kopā;
6. pārliecinies, ka visi diegi ir kārtīgi izvilkti caur dēlīšiem un tos var nostiept! Brīvos diegus saņem kopā, sadala divās daļās un aptin ap irbulīti. Piesien tos pie irbulīša ar īsu aukliņu. Noņem visus diegus no nekustīgās vietas, kur tie bija piesieti un apgriež darbu otrādi. Pie šīs vietas piesien ar citu aukliņu irbulīti;
7. otru diegu galu, kur ir mezgls, atraisa vaļā. Izķemmē diegus, lai tie nebūtu savā starpā sapiņķerējušies. Novelk, lai visi diegi būtu stingri. Brīvajā galā uzsien mezglu, caur kuru izvelk garāko aukliņu. Aukliņu un visus diegus piesien sev ap vidukli.

Celošana:

1. ap saivu aptin lielu daudzumu diega. No sākuma diega galu iestiprina nelielajā iegriezumā, tad aptin horizontāli ap saivu, līdz diega ir gana daudz. To no kamoliņa nogriež;
2. izņem drošības adatu no celiem. Ir jāsēž vai jāstāv tik lielā attālumā no vietas, kur ir piesieti diegi, lai diegi vienmēr būtu nostiepti. Tādā veidā arī celu dēlīši neizkustēsies;
3. nošķīrumā, ko izveido dēlīši, pie sava vidukļa ievieto saivas diegu, velkot to no kreisās puses uz labo;
4. neatlaižot saivu un neizraujot diegu, ar abām rokām satver no abām pusēm visus celu dēlīšus un pagriež pa ¼ uz sevi;
5. izšķir diegu kārtas, kas ir nomainījušās, ver saivu starp kārtām no labās puses uz kreiso. Diedziņu pievelk, lai tas ir stingri pinumā;
6. atkārto 4. un 5. punktu, visu laiku izverot saivu no vienas puses uz otru.

Šķeterēšana:

Kad aiz celu dēlīšiem esošie diegi savijas tik stingri, ka dēlīšus vairs nevar pastumt uz priekšu un pagriezt, tad ir jāveic šķetērēšana:

1. izver drošības adatu caur vienu no caurumiņiem un sastiprina kopā celus.
2. atsien aukliņu, kas ir ap vidukli un piesien darbu pie nekustīgas virsmas.
3. atsien pretējo galu, kur ir irbulītis, noņemot irbulīti no nekustīgās virsmas. Atsien aukliņu ap irbulīti;
4. uzmanīgi attin vaļā visus diegus, kas ir savā starpā savijušies. “Izķemmē”;
5. atkal sadala diegus divās daļās, aptin ap irbulīti, piesien pie irbulīša. Ar citu aukliņu atkal piesien irbulīti pie nekustīgās virsmas;
6. atsien darba galu un atkal apsien to sev ap vidukli;
7. atbīda celus tālāk un turpina darbu.

Kā darbiņu pabeigt?

Kad vairs nav iespējams turpināt darbu, jo nevar vairāk atbīdīt celus, ir beidzies diegs vai arī darbs ir pabeigts, darbu ar šķērēm nogriež, atstājot aptuveni 3 cm garus diegus. Šos diedziņus var sasiet mezglā, lai darbs neizirst. To pašu izdara ar to galu, kas ir piesiets pie vidukļa.